Kāpēc valdībai ir izdevīgi, kad esam nabadzīgi?

Valdībai ir izdevīgi, ka liela daļa cilvēku ir nabadzīgi. Varbūt tas var likties nedaudz paradoksāli, jo mēs taču ievēlam valdību, kam būtu jārūpējas par mums. Jāgādā, lai cilvēki būtu apmierināti, paēduši un būtu siltumā… Jā, tāds ir viņu pienākums, bet diemžēl ne vairāk.

Jo valdība kā institūcija ir domāta masu vadīšanai un pārvaldīšanai. Ja mēs esam  neatkarīgi no sociāliem pabalstiem, ja paši varam brīvi nodrošināt savu  un bērnu iztiku, izvēlēties, kurās skolās bērnus izglītot,  ja esam izveidojuši sev neatkarīgu vecumdienu nodrošinājumu, tad tas ko dara valdība mums vairs tik daudz neinteresē.

Vairs nav tik svarīgi, kura frakcija ir nākusi klajā ar jaunu lozungu, kādi ir jaunās valdības solījumi par pensijām, kurš deputāts sagrābs ekonomikas vai izglītības portfeli. Jo mēs esam sevi nodrošinājuši  šā vai tā. Valdībai tas nav izdevīgi,  jo tad mēs vairs neesam manipulējami.

Kā mūs audzina skolu sistēma? Tu labi mācīsies, tad dabūsi labu darbu un viss būs kārtībā  (jā – ja viss kārtībā  ir   dzīvot no algas uz algu, cenšoties savilkt galus kopā).

Izglītības sistēma nav veidota, lai cilvēki būtu panākumiem bagāti. Tāpēc, ja tu pašlaik neesi īsti tur, kur tu gribētu būt finansiāli – tā nav tava vaina.

Izglītības sistēma  lielāko tiesu darbojas, lai „ražotu” jaunus strādniekus. Labus darba izpildītājus  nevis veiksmīgus uzņēmējus.

Iespējams, ka  tu esi labs strādnieks jau krietnu laiku.  Iespējams, ka tev jau ir sava uzņēmējdarbības pieredze. Abos gadījumos tu cītīgi maksā nodokļus, ko pēc tam izrādās, ka ir izšķērdējuši kaut kādos tiltos, policijas mašīnās  un citos  neizprotamos projektos.

Ik pa laikam mēs dzirdam , cik kurš ir ielicis kabatā pie šiem projektiem. Tajā brīdi mūsu asinis sāk vārīties, jo tā taču ir mūsu nauda. Bet galu galā tas viss noklust.  Iztērēts ir iztērēts,  dzīve rit tālāk un mēs turpinam sūri grūti strādāt un maksāt savas nodevas.

Kāpēc valdībām ir izdevīgi nabadzīgi cilvēki un, vislabāk jau, parādos iedzīti cilvēki? Jo viņi ir gatavi strādāt par grašiem, lai nodrošinātu savu kaut minimālo iztiku.  Viņi ir gatavi strādāt tik garas darba stundas, ka  nav ne laika ne spēka iedziļināties valdību darbos un nedarbos.

Tāpēc tev jāsaprot, ka valdība nebūs tā, kas  tevi atbalstīs risinājumu meklējumos. Tev jāatrod cilvēki, kas tāpat kā tu negrib  pavadīt savas dienas  vergojot un jārīkojas pēc iespējas ātrāk, jo savādāk tu tālāk netiksi…...