Aiz lidmašīnām novērotās garās mākoņu «astes» liek domāt par «ķīmisko trašu» (angliski – «chemtrails») esamību arī Latvijas debesīs. Jelgavnieks Jānis Treijs ir nobažījies, ka šādā veidā uz Latvijas iedzīvotājiem un dabu iedarbojas ar kaitīgām ķīmiskām vielām. Saistībā ar šīm bažām portāls TVNET lūdza skaidrojumu arī par Latvijas gaisa telpu atbildīgajai iestādei.
par «ķīmijas trasēm» (angliski – chemtrails) visā pasaulē tiek sauktas lidmašīnu atstātās strīpas, kas no parastajām jeb kondensāta trasēm (angliski - contrails) atšķiras ar to, ka neizzūd dažu līdz pārdesmit sekunžu laikā, bet izplešas pa debesīm, veidojot mākoņiem līdzīgu masu. Parasti tās padara zilas debesis pelēcīgas, netīras vai pārklāj tās ar plānu, baltu plīvuru.
Kā aizdomājās par «ķīmiskajām trasēm?»
Pirmo reizi par «ķīmiskajām trasēm» Jānis iedomājās pagājušā gada vasarā. Viņš ir veselīgā dzīvesveida piekritējs un jau iepriekš interesējās par ģenētiski modificētiem organismiem un e-vielām uzturā.
«Es pat nezinu, kā tas viss sākās, kaut kā tas viss saslēdzās kopā.
Novērojot debesīs redzētās lidmašīnu «astes», Jānim radies daudz jautājumu, piemēram, kāpēc aiz vienām lidmašīnām «astes» paliek, bet aiz citām ne? Kāpēc aiz vienas lidmašīnas paliek maza, šaura un blāva «astīte», kas ātri vien izplēn, bet aiz citas – bieza un izteikta strēle, kas izplūst kā liels mākonis?
Viņaprāt, arguments par dažādiem lidošanas augstumiem un laika apstākļiem neiztur kritiku. Viņš novērojis, ka ļoti lielas atšķirības ir arī starp vienādā augstumā, tajā pašā laikā un tajos pašos laika apstākļos lidojošām lidmašīnām.
«Piemēram, kāpēc debesīs paliek tikai viena balta svītra, ja programmas uzrāda, ka virs Latvijas nepārtraukti lido lidmašīnas?
Ja lidmašīnai Boeing 777 ir divi dzinēji, kāpēc paliek trīs svītras?
Turklāt interesanti, ka programmas, kas fiksē lidmašīnu pārvietošanos, uzrāda savdabīgus lidojumu maršrutus. Piemēram, lidmašīna ielido Latvijā, virs Kurzemes apgriežas un lido atpakaļ. Tāpat bieži vien novērotas lidmašīnas, kuru maršruti tikai daļēji parādās datorprogrammās, tās it kā pazūd no radaru uztveres zonas un pēc tam parādās citā vietā ar citiem numuriem.
Jelgavnieks izmanto visā pasaulē atzītas un precīzas programmas (www.flightradar24.com un www.planefinder.net), kuru darbību neesot iemesla apšaubīt. Lidmašīnu maršruti, atrašanās vieta un laiks sakrīt ar reālo situāciju dabā. Aizdomīgi, ka ir lidmašīnas, kas programmās neparādās, piemēram, 24.februārī vienlaicīgi Jelgavu krustiski šķērsoja divi ļoti ātru lidmašīnu pāri. Jānis domā, ka tās varētu būt militārās lidmašīnas. To atstāto strīpu atsevišķas daļas virs Jelgavas saglabājās vismaz pusstundu.
Vēl viens arguments, kas pierāda, ka «ķīmiskās trases» var būt realitāte, saistīts ar lielo skaitu visdažādāko patentu tādām lietām, ko var izmantot ķīmisko vielu izsmidzināšanai no lidmašīnām un ģeoinženierijai. Piemēram, dažādas izsmidzināšanas iekārtas lidmašīnām, iekārtas un metodes mākoņu izmēru un laika apstākļu ietekmēšanai, mākslīgu mākoņu veidošanai.
Piemēram, ASV šādi patenti tiek reģistrēti jau gandrīz simts gadus.
Jau 1920.gadā patentēts aparāts mākslīgo mākoņu un miglas radīšanai.
Tāpat Jānis atradis starptautisko mediju publikācijas, ka pagājušā gadsimtā miljoniem cilvēku pakļauti slepeniem baktēriju izsmidzināšanas izmēģinājumiem. «Ja to darīja jau 1940. gados, kāpēc lai mēs ticētu, ka to neturpina darīt arī mūsdienās? Ja to darīja Lielbritānijā, kāpēc lai tas netiktu darīts arī PSRS un citviet pasaulē?»
2012. gadā «ķīmijas trašu» esamību apstiprināja Zviedrijas Zaļās partijas līdere Pernilla Hagberga. Arī viņa ir pārliecināta, ka no lidmašīnām tiek izsmidzināti vīrusi, dažādas ķimikālijas un smagie metāli, kas tiek izmantoti, lai kontrolētu laika apstākļus.
Ar metāliem un ķimikālijām piesātināta atmosfēra kļūst vadāma ar tādām iekārtām kā HAARP (High Frequency Active Auroral Research Program).
No ģeoinženierijas iespējamiem lietojumiem esot sabijies arī Lielbritānijas parlaments.
Analīzēs visbiežāk tiek atrasti metāli - alumīnijs, stroncijs, bārijs, hroma savienojumi. Bez šiem dabai un cilvēkiem ļoti neveselīgajiem elementiem analīzēs ir atrasti arī vīrusi, patogēni, radioaktīvas vielas, nanodaļiņas (nano fibers un smartdust) un dažādas laboratorijās neatpazītas sastāvdaļas.
Interesējoties par «ķīmiskajām trasēm», Jānis secinājis, ka sabiedrībai pieejama tikai niecīga daļiņa no informācijas šajā jomā.
Par vairumu darbību ļaudis nemaz netiekot informēti.
«Ja kāds apzināti izsmidzina toksiskas vielas, ir loģiski, ka viņš negrib, lai kāds par to uzzina.»
Kas ir «ķīmijas trašu» organizatori un izpildītāji?
Kā lielākie vaininieki visbiežāk tiek minēti militāristi, kuriem ģeoinženierija un spēja ietekmēt laika apstākļus šķiet ļoti kārdinoša.
Iedomājieties, jūs varat nesūtīt karā tehniku un cilvēkus, kas ir ārkārtīgi dārgi un neefektīvi, bet tā vietā uzsūtīt pretiniekam jebkurā vietā pasaulē plūdus, viesuļvētru vai zemestrīci.
Neviens pat nezinās, kas tiem trāpījis, un kā vainīgo piesauks globālo sasilšanu.
Pēc Jāņa domām, «ķīmiskās trases» varētu būt saistītas ar lielām naudas summām un biznesiem. Laika apstākļu ietekmēšana varētu radīt miljoniem, pat miljardiem lielus ienākumus.
Piemēram, lielajām korporācijām, kas tirgo sēklas, būtu iespēja iegūt milzu peļņu, ja vienā vai otrā graudu audzēšanas lielvalstī nepārziemotu ziemāji. Tāpat ilgstošas lietavas vai sausums, kas iznīcinātu sējumus, dotu iespēju citām valstīm savus graudus tirgos realizēt par daudz augstāku cenu. Iespējas būtu ļoti plašas, turklāt tie taču būs laika apstākļi vai augstāki spēki, ko vainos.
«Ķīmiskās trases» varētu būt ļoti izdevīgas arī farmācijas biznesa pārstāvjiem. Piemēram, izsmidzinot kādu vīrusu vai gripu, veicinātu ievērojamu vakcīnu un pretgripas medikamentu patēriņa pieaugumu. Jānis sliecas piekrist citiem aktīvistiem, kas uzskata, ka
straujā vēža izplatība varētu būt saistīta arī ar «ķīmijas trasēm».
Tajās izsmidzinātie smagie metāli un ķimikālijas novājina imūnsistēmu un traucē normālu organisma darbību, kā rezultātā var veidoties audzēji.
«To, kāda ir lielo korporāciju sirdsapziņa, var ļoti labi redzēt, piemēram, ĢMO radītāju veiktajās darbībās, kad milzu naudas dēļ tiek upurētas cilvēku tiesības un veselība.»
Laika apstākļu ietekmēšana ar «ķīmisko trašu» palīdzību neesot tikai mīti. Jānis min vairākus daudziem labi zināmus piemērus – mākoņu izgaiņāšanu Maskavas un Ķīnas olimpisko spēļu laikā.
Vajadzīga diskusija, nevis norobežošanās
Daloties ar informāciju par «ķīmiskajām trasēm» un to pastāvēšanu, jaunais vīrietis saskāries ar daudzu cilvēku neizpratni, izbrīnu, neticību un izsmieklu. Taču Jānis par to nepārdzīvo un piebilst, ka kādreiz cilvēki domāja, ka Zeme ir plakana.
Viņš uzskata, ka sabiedrībā ir vajadzīga diskusija par šiem jautājumiem.
«Pat ja ģeoinženierija tiek izmantota, lai pasargātu mūs no iespējamām dabas katastrofām, mums būtu par to jāzina.
Mums būtu jādod atļauja vai jāaizliedz tādas darbības.
Nedrīkst būt tā, ka slepus tiek darīts kas tāds, kas atstāj ietekmi uz visu planētu.
Ja visi publiski klusēs vai par to runās tikai savās virtuvēs, nekas nemainīsies. Taču, ja cilvēki par to interesēsies, izglītosies un runās, parādīsies iespējas kaut ko mainīt. «Ir jāpanāk, lai informēto cilvēku kļūst vairāk, ir jāsāk uzdot jautājumus un apšaubīt oficiālās versijas,» Jānis saka un akcentē, ka ļoti daudz cilvēku ir iedzīti tādā kā vāveres ritenī un par šīm un citām netaisnībām ikdienā pat neaizdomājas. Turklāt daudzi pat negrib par to domāt. Taču tas neesot pareizi.
Viņš uzskata, ka pierādījumu ir daudz, cilvēkiem ir tikai jāgrib tos meklēt.
Sarunas noslēgumā Jānis vēlreiz akcentē, ka «ķīmisko trašu» izmantošana ir ļoti bīstama. «Mums ir iespējas izvēlēties, kādu pārtiku mēs lietojam, kādā dzīves vietā dzīvojam, taču nevaram izvēlēties, kādu gaisu elpojam. Lai arī kas tiktu izsmidzināts, tas viss nonāk uz zemes, uz ūdens, uz visa, ko ēdam, ko dzeram, uz mums pašiem, uz mūsu bērniem.»
Mākoņlīnijas pieder t.s. mākslīgo vai tehnogēno mākoņu grupai (Cirrus tractus). Angliskais nosaukums «Condensation trails» ir iegūts no kondensācijas procesa, kas to izraisa.
Reklāma
«Kondensācija notiek tikai tādos apstākļos, kad ūdens tvaiku daudzums pārsniedz lielumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu piesātinājumu.
Šie nosacījumi atkarīgi no rasas punkta - temperatūras, pie kuras ūdens tvaiks gaisā sasniedz piesātinājumu noteiktos mitruma un pastāvīga spiediena apstākļos.
Piesātinājuma pakāpi raksturo relatīvais mitrums - ūdens tvaiku daudzumu gaisā, izteikts procentos no tā daudzuma, kas nepieciešams, lai radītu piesātinājumu (tajā pašā temperatūrā).
Papildus šiem nosacījumiem ir nepieciešama arī kondensēšanās centru klātbūtne, par ko kalpo nesadedzinātās vai daļēji sadedzinātās degvielas cietās daļiņas (sodrēji). Temperatūrā līdz -30 °C ūdens tvaiks kondensējas šķidruma veidā, daļēji ledus kristālu veidā, temperatūrā līdz -40 °C ūdens tvaiks kondensējas pāsvarā ledus kristālu veidā, savukārt temperatūrā zemākā par -40 °C ūdens tvaiki pilnībā pārvēršas par ledus kristāliem.
Ledus kristāli iztvaiko daudz lēnāk nekā ūdens pilieni, tāpēc lielā augstumā esošās mākoņlīnijas ir redzamas ilgāk.
Ir divi galvenie iemesli, lai rastos apstākļi, kuros notiek ūdens tvaiku kondensēšanās un parādās kondensācijas pēdas: pirmais - palielināts mitruma daudzums, kad atmosfēras ūdens tvaikiem tiek pievienoti ūdens tvaiki, kas ietverti izplūdes gāzēs no gaisa kuģa dzinēja, sadedzinot degvielu.
Ja rasas punkts ir augstāks par apkārtējās vides temperatūru, tad, izplūdes gāzēm atdziestot, liekais ūdens tvaiks kondensējas. Otrs iemesls - spiediena un gaisa temperatūras pazemināšanās virs spārna un virpuļu iekšpusē, kas veidojas gaisa plūsmā ap atsevišķām lidmašīnas korpusa daļām. Visintensīvāk virpuļi veidojas spārnu galos un aiz izlaistiem aizspārņiem, kā arī aiz propellera lāpstiņu galiem. Ja temperatūra nokrīt zem rasas punkta, liekais ūdens tvaiks atmosfērā kondensējas virs spārna un virpuļa iekšpusē.
Saskaņā ar klimata zinātnieku teikto,
mākoņlīnijas ietekmē klimatu, samazinot temperatūru,
jo transformējas par spalvu mākoņiem, tādējādi palielinot Zemes albedo.»
Aiz lidmašīnām novērotās garās mākoņu «astes» liek domāt par «ķīmisko trašu» (angliski – «chemtrails») esamību arī Latvijas debesīs. Jelgavnieks Jānis Treijs ir nobažījies, ka šādā veidā uz Latvijas iedzīvotājiem un dabu iedarbojas ar kaitīgām ķīmiskām vielām. Saistībā ar šīm bažām portāls TVNET lūdza skaidrojumu arī par Latvijas gaisa telpu atbildīgajai iestādei.
par «ķīmijas trasēm» (angliski – chemtrails) visā pasaulē tiek sauktas lidmašīnu atstātās strīpas, kas no parastajām jeb kondensāta trasēm (angliski - contrails) atšķiras ar to, ka neizzūd dažu līdz pārdesmit sekunžu laikā, bet izplešas pa debesīm, veidojot mākoņiem līdzīgu masu. Parasti tās padara zilas debesis pelēcīgas, netīras vai pārklāj tās ar plānu, baltu plīvuru.
Kā aizdomājās par «ķīmiskajām trasēm?»
Pirmo reizi par «ķīmiskajām trasēm» Jānis iedomājās pagājušā gada vasarā. Viņš ir veselīgā dzīvesveida piekritējs un jau iepriekš interesējās par ģenētiski modificētiem organismiem un e-vielām uzturā.
«Es pat nezinu, kā tas viss sākās, kaut kā tas viss saslēdzās kopā.
Novērojot debesīs redzētās lidmašīnu «astes», Jānim radies daudz jautājumu, piemēram, kāpēc aiz vienām lidmašīnām «astes» paliek, bet aiz citām ne? Kāpēc aiz vienas lidmašīnas paliek maza, šaura un blāva «astīte», kas ātri vien izplēn, bet aiz citas – bieza un izteikta strēle, kas izplūst kā liels mākonis?
Viņaprāt, arguments par dažādiem lidošanas augstumiem un laika apstākļiem neiztur kritiku. Viņš novērojis, ka ļoti lielas atšķirības ir arī starp vienādā augstumā, tajā pašā laikā un tajos pašos laika apstākļos lidojošām lidmašīnām.
«Piemēram, kāpēc debesīs paliek tikai viena balta svītra, ja programmas uzrāda, ka virs Latvijas nepārtraukti lido lidmašīnas?
Ja lidmašīnai Boeing 777 ir divi dzinēji, kāpēc paliek trīs svītras?
Turklāt interesanti, ka programmas, kas fiksē lidmašīnu pārvietošanos, uzrāda savdabīgus lidojumu maršrutus. Piemēram, lidmašīna ielido Latvijā, virs Kurzemes apgriežas un lido atpakaļ. Tāpat bieži vien novērotas lidmašīnas, kuru maršruti tikai daļēji parādās datorprogrammās, tās it kā pazūd no radaru uztveres zonas un pēc tam parādās citā vietā ar citiem numuriem.
Jelgavnieks izmanto visā pasaulē atzītas un precīzas programmas (www.flightradar24.com un www.planefinder.net), kuru darbību neesot iemesla apšaubīt. Lidmašīnu maršruti, atrašanās vieta un laiks sakrīt ar reālo situāciju dabā. Aizdomīgi, ka ir lidmašīnas, kas programmās neparādās, piemēram, 24.februārī vienlaicīgi Jelgavu krustiski šķērsoja divi ļoti ātru lidmašīnu pāri. Jānis domā, ka tās varētu būt militārās lidmašīnas. To atstāto strīpu atsevišķas daļas virs Jelgavas saglabājās vismaz pusstundu.
Vēl viens arguments, kas pierāda, ka «ķīmiskās trases» var būt realitāte, saistīts ar lielo skaitu visdažādāko patentu tādām lietām, ko var izmantot ķīmisko vielu izsmidzināšanai no lidmašīnām un ģeoinženierijai. Piemēram, dažādas izsmidzināšanas iekārtas lidmašīnām, iekārtas un metodes mākoņu izmēru un laika apstākļu ietekmēšanai, mākslīgu mākoņu veidošanai.
Piemēram, ASV šādi patenti tiek reģistrēti jau gandrīz simts gadus.
Jau 1920.gadā patentēts aparāts mākslīgo mākoņu un miglas radīšanai.
Tāpat Jānis atradis starptautisko mediju publikācijas, ka pagājušā gadsimtā miljoniem cilvēku pakļauti slepeniem baktēriju izsmidzināšanas izmēģinājumiem. «Ja to darīja jau 1940. gados, kāpēc lai mēs ticētu, ka to neturpina darīt arī mūsdienās? Ja to darīja Lielbritānijā, kāpēc lai tas netiktu darīts arī PSRS un citviet pasaulē?»
2012. gadā «ķīmijas trašu» esamību apstiprināja Zviedrijas Zaļās partijas līdere Pernilla Hagberga. Arī viņa ir pārliecināta, ka no lidmašīnām tiek izsmidzināti vīrusi, dažādas ķimikālijas un smagie metāli, kas tiek izmantoti, lai kontrolētu laika apstākļus.
Ar metāliem un ķimikālijām piesātināta atmosfēra kļūst vadāma ar tādām iekārtām kā HAARP (High Frequency Active Auroral Research Program).
No ģeoinženierijas iespējamiem lietojumiem esot sabijies arī Lielbritānijas parlaments.
Analīzēs visbiežāk tiek atrasti metāli - alumīnijs, stroncijs, bārijs, hroma savienojumi. Bez šiem dabai un cilvēkiem ļoti neveselīgajiem elementiem analīzēs ir atrasti arī vīrusi, patogēni, radioaktīvas vielas, nanodaļiņas (nano fibers un smartdust) un dažādas laboratorijās neatpazītas sastāvdaļas.
Interesējoties par «ķīmiskajām trasēm», Jānis secinājis, ka sabiedrībai pieejama tikai niecīga daļiņa no informācijas šajā jomā.
Par vairumu darbību ļaudis nemaz netiekot informēti.
«Ja kāds apzināti izsmidzina toksiskas vielas, ir loģiski, ka viņš negrib, lai kāds par to uzzina.»
Kas ir «ķīmijas trašu» organizatori un izpildītāji?
Kā lielākie vaininieki visbiežāk tiek minēti militāristi, kuriem ģeoinženierija un spēja ietekmēt laika apstākļus šķiet ļoti kārdinoša.
Iedomājieties, jūs varat nesūtīt karā tehniku un cilvēkus, kas ir ārkārtīgi dārgi un neefektīvi, bet tā vietā uzsūtīt pretiniekam jebkurā vietā pasaulē plūdus, viesuļvētru vai zemestrīci.
Neviens pat nezinās, kas tiem trāpījis, un kā vainīgo piesauks globālo sasilšanu.
Pēc Jāņa domām, «ķīmiskās trases» varētu būt saistītas ar lielām naudas summām un biznesiem. Laika apstākļu ietekmēšana varētu radīt miljoniem, pat miljardiem lielus ienākumus.
Piemēram, lielajām korporācijām, kas tirgo sēklas, būtu iespēja iegūt milzu peļņu, ja vienā vai otrā graudu audzēšanas lielvalstī nepārziemotu ziemāji. Tāpat ilgstošas lietavas vai sausums, kas iznīcinātu sējumus, dotu iespēju citām valstīm savus graudus tirgos realizēt par daudz augstāku cenu. Iespējas būtu ļoti plašas, turklāt tie taču būs laika apstākļi vai augstāki spēki, ko vainos.
«Ķīmiskās trases» varētu būt ļoti izdevīgas arī farmācijas biznesa pārstāvjiem. Piemēram, izsmidzinot kādu vīrusu vai gripu, veicinātu ievērojamu vakcīnu un pretgripas medikamentu patēriņa pieaugumu. Jānis sliecas piekrist citiem aktīvistiem, kas uzskata, ka
straujā vēža izplatība varētu būt saistīta arī ar «ķīmijas trasēm».
Tajās izsmidzinātie smagie metāli un ķimikālijas novājina imūnsistēmu un traucē normālu organisma darbību, kā rezultātā var veidoties audzēji.
«To, kāda ir lielo korporāciju sirdsapziņa, var ļoti labi redzēt, piemēram, ĢMO radītāju veiktajās darbībās, kad milzu naudas dēļ tiek upurētas cilvēku tiesības un veselība.»
Laika apstākļu ietekmēšana ar «ķīmisko trašu» palīdzību neesot tikai mīti. Jānis min vairākus daudziem labi zināmus piemērus – mākoņu izgaiņāšanu Maskavas un Ķīnas olimpisko spēļu laikā.
Vajadzīga diskusija, nevis norobežošanās
Daloties ar informāciju par «ķīmiskajām trasēm» un to pastāvēšanu, jaunais vīrietis saskāries ar daudzu cilvēku neizpratni, izbrīnu, neticību un izsmieklu. Taču Jānis par to nepārdzīvo un piebilst, ka kādreiz cilvēki domāja, ka Zeme ir plakana.
Viņš uzskata, ka sabiedrībā ir vajadzīga diskusija par šiem jautājumiem.
«Pat ja ģeoinženierija tiek izmantota, lai pasargātu mūs no iespējamām dabas katastrofām, mums būtu par to jāzina.
Mums būtu jādod atļauja vai jāaizliedz tādas darbības.
Nedrīkst būt tā, ka slepus tiek darīts kas tāds, kas atstāj ietekmi uz visu planētu.
Ja visi publiski klusēs vai par to runās tikai savās virtuvēs, nekas nemainīsies. Taču, ja cilvēki par to interesēsies, izglītosies un runās, parādīsies iespējas kaut ko mainīt. «Ir jāpanāk, lai informēto cilvēku kļūst vairāk, ir jāsāk uzdot jautājumus un apšaubīt oficiālās versijas,» Jānis saka un akcentē, ka ļoti daudz cilvēku ir iedzīti tādā kā vāveres ritenī un par šīm un citām netaisnībām ikdienā pat neaizdomājas. Turklāt daudzi pat negrib par to domāt. Taču tas neesot pareizi.
Viņš uzskata, ka pierādījumu ir daudz, cilvēkiem ir tikai jāgrib tos meklēt.
Sarunas noslēgumā Jānis vēlreiz akcentē, ka «ķīmisko trašu» izmantošana ir ļoti bīstama. «Mums ir iespējas izvēlēties, kādu pārtiku mēs lietojam, kādā dzīves vietā dzīvojam, taču nevaram izvēlēties, kādu gaisu elpojam. Lai arī kas tiktu izsmidzināts, tas viss nonāk uz zemes, uz ūdens, uz visa, ko ēdam, ko dzeram, uz mums pašiem, uz mūsu bērniem.»
Mākoņlīnijas pieder t.s. mākslīgo vai tehnogēno mākoņu grupai (Cirrus tractus). Angliskais nosaukums «Condensation trails» ir iegūts no kondensācijas procesa, kas to izraisa.
Reklāma
«Kondensācija notiek tikai tādos apstākļos, kad ūdens tvaiku daudzums pārsniedz lielumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu piesātinājumu.
Šie nosacījumi atkarīgi no rasas punkta - temperatūras, pie kuras ūdens tvaiks gaisā sasniedz piesātinājumu noteiktos mitruma un pastāvīga spiediena apstākļos.
Piesātinājuma pakāpi raksturo relatīvais mitrums - ūdens tvaiku daudzumu gaisā, izteikts procentos no tā daudzuma, kas nepieciešams, lai radītu piesātinājumu (tajā pašā temperatūrā).
Papildus šiem nosacījumiem ir nepieciešama arī kondensēšanās centru klātbūtne, par ko kalpo nesadedzinātās vai daļēji sadedzinātās degvielas cietās daļiņas (sodrēji). Temperatūrā līdz -30 °C ūdens tvaiks kondensējas šķidruma veidā, daļēji ledus kristālu veidā, temperatūrā līdz -40 °C ūdens tvaiks kondensējas pāsvarā ledus kristālu veidā, savukārt temperatūrā zemākā par -40 °C ūdens tvaiki pilnībā pārvēršas par ledus kristāliem.
Ledus kristāli iztvaiko daudz lēnāk nekā ūdens pilieni, tāpēc lielā augstumā esošās mākoņlīnijas ir redzamas ilgāk.
Ir divi galvenie iemesli, lai rastos apstākļi, kuros notiek ūdens tvaiku kondensēšanās un parādās kondensācijas pēdas: pirmais - palielināts mitruma daudzums, kad atmosfēras ūdens tvaikiem tiek pievienoti ūdens tvaiki, kas ietverti izplūdes gāzēs no gaisa kuģa dzinēja, sadedzinot degvielu.
Ja rasas punkts ir augstāks par apkārtējās vides temperatūru, tad, izplūdes gāzēm atdziestot, liekais ūdens tvaiks kondensējas. Otrs iemesls - spiediena un gaisa temperatūras pazemināšanās virs spārna un virpuļu iekšpusē, kas veidojas gaisa plūsmā ap atsevišķām lidmašīnas korpusa daļām. Visintensīvāk virpuļi veidojas spārnu galos un aiz izlaistiem aizspārņiem, kā arī aiz propellera lāpstiņu galiem. Ja temperatūra nokrīt zem rasas punkta, liekais ūdens tvaiks atmosfērā kondensējas virs spārna un virpuļa iekšpusē.
Saskaņā ar klimata zinātnieku teikto,
mākoņlīnijas ietekmē klimatu, samazinot temperatūru,
jo transformējas par spalvu mākoņiem, tādējādi palielinot Zemes albedo.»
Komentāri
Ierakstīt komentāru